Maiks Daunijs ir īru kinoproducents un aktīvists. 2000. gadā viņš nodibināja neatkarīgu producēšanas studiju “Film and Music Entertainment” (F&ME) ar mītnes vietu Dublinā un Londonā un līdz šim ir piedalījies vairāk nekā 100 mākslas filmu veidošanā.

Savas salīdzinoši neilgās kinoproducenta karjeras laikā viņš ir strādājis kopā ar tādiem režisoriem kā Pīters Grīnevejs, Agņeška Holanda, Džūljens Templs, Pāvels Pavļikovskis, Kalins Peters Necers, Andžejs Jakimovskis, Jurajs Jakubisko, Fridriks Tors Fridriksons, Mišels Franko un Stīvens Doldrijs, kā arī ar daudziem citiem Eiropas, Dienvidamerikas, Āfrikas un Indijas režisoriem.

Pie viņa nesenākajiem kinodarbiem jāmin projekti, kas tapuši kopā ar tādiem ievērojamiem rakstniekiem kā Džeimss Elrojs, jau mūžībā aizgājušais Ginters Grass un Tomass Kenilijs (“Šindlera saraksts”). Viņš ir sadarbojies arī ar Kolmu Toibīnu, filmas “Ida” scenāristi Rebeku Lenkeviču, “VICE Group” dibinātāju un izpilddirektoru Šeinu Smitu, kā arī ar dažādiem režisoriem, piemēram, Folkeru Šlēndorfu, Mozenu Mahmalbafu un Oliveru Hiršbīgelu.

Daunija producētās filmas ne vien daudzkārt bijušas komerciāli veiksmīgas, bet arī saņēmušas kopumā vairāk nekā 250 balvu vairumā nozīmīgāko kinofestivālu, tai skaitā Kannās, Berlīnē, Toronto, Sandēnsā, Sansebastjanā, Tokijā un daudzos citos festivālos.

Daunijs jau gandrīz 20 gadus ir Eiropas Kinoakadēmijas valdes loceklis un pēc sešiem gadiem valdes priekšsēdētāja vietnieka amatā 2020. gadā tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju, tādējādi darbojoties kopā gan ar šīs organizācijas bijušo prezidentu Vimu Vendersu, gan pašreizējo prezidenti Agņešku Holandu. 2006. gadā M. Dauniju ievēlēja Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmijas (BAFTA) padomē un 2008. gadā — BAFTA Kino komitejā. No 2020. gada viņš atkal darbojas BAFTA padomē. Daunijs ir arī “White Ribbon Alliance” pilnvarotais. Tā ir liela pasaules mēroga organizācija, kuras mērķis ir samazināt jaundzimušo mirstību jaunattīstības valstīs. Vēl viņš ir viens no Starptautiskās apdraudēto kinematogrāfistu koalīcijas (ICFR) dibinātājiem un valdes locekļiem. ICFR ir labdarības organizācija, kas aizstāv apdraudētus kinematogrāfistus visā pasaulē un solidarizējas ar viņiem.

Daunijs ir darbojies vairāk nekā 20 starptautiskās kinofestivālu žūrijās visā pasaulē, tai skaitā Sarajevas kinofestivālā, Riodežaneiro starptautiskajā kinofestivālā, Kotbusas starptautiskajā kinofestivālā, Varšavas starptautiskajā kinofestivālā, Stambulas kinofestivālā, Monreālas starptautiskajā kinofestivālā, Motovunas kinofestivālā, Sofijas starptautiskajā kinofestivālā, Transilvānijas starptautiskajā kinofestivālā, Krakovas starptautiskajā kinofestivālā un Zagrebas starptautiskajā kinofestivālā, kur 2009. gadā tika sarīkota viņa F&ME studijā tapušo darbu retrospekcija.

2014. gadā Fortloderdeilas starptautiskajā kinofestivālā viņu atzina par “desmitgades producentu” — iepriekš šis pagodinājums ticis piešķirts Edam Presmanam un Robertam Evansam. M. Daunija producenta darbs godināts arī 2015. gada Prāgas kinofestivālā. Turklāt 2021. gadā viņš Prāgā saņēma Kristiāna balvu par mūža ieguldījumu un 2023. gadā Reikjavīkā saņēma pirmo Islandes kinonozares balvu par mūža ieguldījumu starptautiskajā kino. 2020. gadā M. Daunija alma mater — Varvikas Universitāte — piešķīra viņam goda doktora titulu (D. Litt.) par viņa mūža darbu un ieguldījumu Eiropas teātra un kino mākslā. Darbojoties Eiropas Kinoakadēmijā, viņš kā valdes priekšsēdētājs kopā ar pārējiem valdes locekļiem atbalsta izglītības programmas “European Film Club” izveidi, kuras mērķis ir iepazīstināt Eiropas skolu jauniešus ar kvalitatīvu Eiropas kino.

2022. gada sākumā M. Dauniju uzaicināja kļūt par Karaliskās Mākslas biedrības biedru, kā arī uzņēma ASV Kino mākslas un zinātņu akadēmijā (AMPAS). 2017. gadā viņš saņēma Āzijas un Klusā okeāna reģiona kinoakadēmijas (Asia Pacific Screen Academy) UNESCO atbalstīto kultūras daudzveidības balvu par gruzīnu filmu “Dede” un kļuva par šīs akadēmijas locekli.

Viņa jaunākie producētie darbi ir albāņu filma “The Rise and Fall of Comrade Zylo” (viņš ir arī šīs filmas līdzscenārists) un Agņeškas Holandas filma “The Green Border”, kura patlaban ir pēcapstrādes posmā. Viņš strādā arī pie Holandas nākamās filmas “Franz”, kas ir biogrāfisks stāsts par Francu Kafku. Viņš ir iesaistījies arī šādu filmu pēcapstrādē: “La Suprema” (Kolumbija), “Familiar” (režisors Kalins Peters Necers, Rumānija), “Hotel Pula” (Horvātija), “Hidden People” (Slovēnija), “The Song of the Goats” (Polija) un “Streetkids United” (Nīderlande). Patlaban tiek aktīvi gatavotas filmas “It All Ends Here” (režisors Rajko Grličs, Horvātija), “LO-FI” (Turcija), “Gorki Resort” (Polija), “The Sun, The Moon, and the Eleven Stars” (Turcija), kā arī “Lady D” (Albānija), kuras līdzscenārists ir M. Daunijs. Palaban viņš kopā ar režisoru Fatmiru Koci raksta scenāriju filmai “If I Were a Boy”, kas balstīta uz Haki Stermilli romāna motīviem.

2022. gada oktobrī Apvienotajā Karalistē un Īrijā nāca klajā “Mpress Media / Calm Productions” izdotais M. Daunija debijas romāns “Istria Gold”. Šis romāns tiks publicēts septembrī Horvātijā un oktobrī Bulgārijā un vēlāk šogad arī Maķedonijā un Turcijā. Tās turpinājums “Istria Black”, kas ir triloģijas “Three Colours Istria” otrā daļa, iznāks decembrī, bet triloģijas pēdējā daļa “Istria Blue” — 2024. gadā. Patlaban, 2023. gada jūnijā, viņš ir rezidējošais rakstnieks Ingmāra Bergmana fondā un centrā, kas atrodas Bergmana bijušajā mājvietā Fores salā, uz ziemeļaustrumiem no Gotlandes.

Daunija dzīve rit starp Istru, Dublinu un kārtējās filmas uzņemšanas laukumu.

Atgriezties pie žūrijass

Margerita Kiti ir izplatītāja filmu izplatīšanas kompānijā “Teodora”, producente uzņēmumā “Palomar” un Eiropas Kinoakadēmijas locekle. 2007. gadā viņa kļuva par izplatīšanas vadītāju Nanni Moreti dibinātajā uzņēmumā “Sacher Distribuzione”. Vienlaikus viņa strādāja par producēšanas asistenti Luidži Musini producēšanas kompānijā “On My Own” un Roberto Čičuto producēšanas kompānijā “Cinemaundici”. 2012. gadā Margerita uzņēmās iegādes un TV pārdošanas vadītājas pienākumus uzņēmumā “Teodora Film Distribuzione”. 2021. gadā viņa sāka strādāt “Palomar Produzioni”, kur vadīja starptautiskos kino un TV producēšanas projektus. Jau vairāk nekā 10 gadus viņa strādā par ES programmas “Radošā Eiropa” aģentūras eksperti jautājumos, kas saistīti ar ražošanas, izplatīšanas un tirgus piekļuves finansēšanas shēmām. 2018. gada aprīlī viņa līdzdibināja apvienību “Women in Film, TV & Media Italia” un kopš tā laika ir tās valdes locekle.

Atgriezties pie žūrijass

Pēc studiju beigšanas Marje de Koninga 12 gadus nodarbojās ar dokumentālā kino režiju, veidojot filmas dažādām raidorganizācijām, kā arī lasīja lekcijas par dokumentālo kino Amsterdamas Universitātē.

2004. gada augustā Marje de Koninga kļuva par 52 minūšu gara dokumentālo filmu raidlaika galveno redaktori. Viņas pienākumos ietilpa 52 minūšu garu radošu dokumentālo filmu producēšana un kopproducēšana, filmās skatot mūsdienām raksturīgus sociālos, sociālkulturālos un morāles aspektus un īpašu vērību veltot cilvēka nozīmei šajā kontekstā. Galvenā uzmanība šajās filmās pievērsta Nīderlandei raksturīgiem jautājumiem, taču skarta arī citviet pasaulē aktuāla tematika. Kopš 2005. gada janvāra Marje de Koninga ir sabiedriskās raidorganizācijas IKON Televīzijas departamenta vadītāja, un 2012. gada janvārī viņa kļuva par IKON TV, radio un jauno mediju programmu plānošanas vadītāju. 2016. gada janvārī IKON sāka darboties EO sastāvā, un Marje de Koninga uzņēmās “EOdocs” dokumentālo filmu daļas vadības pienākumus. 2019. gada septembrī viņa beidza darbu šajā sabiedriskajā raidorganizācijā, kļūstot par kinofestivāla “Movies that Matter” māksliniecisko direktori.

Atgriezties pie žūrijass

Fernandesa kopš 2008. gada augusta ir “Midas Filmes” filmu izplatīšanas un iegādes vadītāja, kā arī darbojas “Midas II Cinemas” renovētā un 2014. gadā no jauna atvērtā kinoteātra “Cinema Ideal” repertuāra veidotāju komandā un strādā ar presi un sociālajiem medijiem.

Fernandesai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze filmu izplatīšanas jomā. Karjeras sākumā viņa strādāja “Atalanta/Medeia Filmes”, kur bija atbildīga par komunikācijas un tirgvedības stratēģijām vairāk nekā 200 filmu izrādīšanai kinoteātros, kā arī par vairāku “Medeia Cinemas” rīkoto festivālu un debašu programmu izveidi. Bijusi “IndieLisboa” kinofestivāla izpildproducente. Pirms iesaistīšanās kinonozarē viņa strādāja par žurnālisti un bija komunikācijas izpētes centra “Obercom” pētniecības grupas locekle, kurā, darbojoties kā autore vai līdzautore, izstrādāja vairākus Eiropas līmeņa ziņojumus. Fernandesa ieguvusi maģistra grādu mediju studijās Lisabonas Jaunajā universitātē, kā arī maģistra grādu kinozinātnē. Turpinot izglītošanos pēcdiploma studijās, viņa pievērsās kultūras vadībai un jauniem diskursiem un kultūrām, sākot ar kritiku un beidzot ar mākslu.

Atgriezties pie žūrijass

Aksels Fjelmans ir 21 gadu vecs. Viņš studē politiku, starptautiskās attiecības un ķīniešu valodu Dublinas Universitātes koledžā. Viņš ir pa pusei itālis, pa pusei zviedrs, kas dzimis un audzis Briselē. No 2023. gada augusta viņš mācīsies Eiropas Kino koledžā Dānijā. Aksels Fjelmans aktīvi iesaistījās kino jomā, pateicoties projektam “27 Times Cinema”, kas norisinājās Venēcijas kinofestivālā. 2022. gada decembrī viņš piedalījās Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Reikjavīkā un intervēja bijušos un tagadējos LUX skatītāju balvas kandidātus un ieguvējus (tostarp Lūkasu Dontu, Rūbenu Estlundu un Jasmilu Žbaniču). 2023. gada februārī viņš strādāja Berlīnes kinofestivālā par Kinobetreuer.

Atgriezties pie žūrijass

Prisila Žesati studējusi krievu valodu INALCO un ieguvusi maģistra grādu kultūrpolitikā Parīzes 8. universitātes Eiropas studiju institūtā. Bijusi tīkla “Europa Cinemas” Eiropas programmas pētījumu un tīkla apskata koordinatore, pēc tam strādājusi municipālajā kinocentrā “Forum des Images” Parīzē. Nodarbojusies arī ar “Ciné Lumière” programmu izstrādi Francijas Institūtā Apvienotajā Karalistē un bijusi piektā TV seriālu festivāla “Totally Serialized” producente. Būdama entuziastiska, daudzveidību atbalstoša nekomerciālā kino programmu veidotāja un aizstāve, viņa koordinējusi filmu izplatīšanu un izdošanu “Potemkine Films”, pēc tam uzņemoties vadības pienākumus vēsturiskajā kinoteātrī “Le Balzac” Parīzē, Elizejas laukos. Kopā ar Žoelu Šapronu viņa ir līdzautore grāmatai par Francijas kino finansēšanas principiem un mehānismiem (“Principles and Mechanisms of Financing French Cinema”), kā arī grāmatai par kino demonstrēšanas regulējumu un praksi (“Regulation and Practices of Cinematographic Exploitation”), kas sākotnēji bija paredzēta Krievijas tirgum. Nesen viņa uzņēmās jaunus pienākumus netipiskā Parīzes kultūras centrā “L’Entrepôt”, kur vienuviet ierīkoti kinoteātri, telpas koncertu rīkošanai, mākslas galerija, restorāns un bārs.

Atgriezties pie žūrijass

Deniss Ivanovs ir producējis astoņas pilnmetrāžas filmas un vairāk nekā 40 īsfilmas. Viņa producētā filma “The Tribe”, kuru režisēja Miroslavs Slabošpickis, ieguva 2014. gada Kannu Kinokritiķu nedēļas galveno balvu un tika izrādīta vairāk nekā 40 valstīs. Sergeja Lozņicas režisētā filma “Donbas” 2018. gadā Kannās ieguva “Un Certain Regard” balvu par labāko režiju. Viņa jaunākie darbi — Oļega Sencova režisētā filma “Rhino” (2021) un Petera Kerekesa režisētā filma “107 Mothers” — piedzīvoja pirmizrādi Venēcijas Starptautiskajā kinofestivālā un tika iekļauti festivāla oficiālajā atlasē.

Atgriezties pie žūrijass

“One World” tiek uzskatīts par pasaulē lielāko cilvēktiesībām veltīto dokumentālo filmu festivālu. Tas norisinās Prāgā un vairāk nekā 30 citās Čehijas pilsētās. Festivālā tiek izrādītas dokumentālās filmas par cilvēktiesību, sabiedrības, politikas, vides un mediju jautājumiem, un tā laikā tiek rīkotas jautājumu un atbilžu sesijas, paneļdiskusijas, virtuālās realitātes pasākumi, sociālās ietekmes projekti, filmu demonstrējumi skolās un kinonozarei veltīts forums “East Doc Platform”. “One World” izplata dokumentālās filmas, palīdz jauniem festivāliem (piemēram, Nikaragvā, Kostarikā, Honkongā), pievēršas problēmām, kas skar cilvēkus ar invaliditāti, un organizē “One World” festivālu Briselē.

Atgriezties pie žūrijass

pārziņā esošo filmu demonstrēšanas plānošanu un pārraudzību, sākot ar budžeta noteikšanu un izpildi un beidzot ar vispārējās izplatīšanas, mārketinga un sabiedrisko attiecību stratēģijām. Viņas paspārnē ir tapušas vairāk nekā 100 sekmīgas reklāmas kampaņas tādām filmām kā “Parasite” (režisors Pons Čunho), “The House That Jack Built” (režisors Larss fon Trīrs), “Portrait of a Lady on Fire” (režisore Selīna Sjamā), “Toni Erdmann” (režisore Mārena Āde), “Drive My Car” (režisors Rjusuke Hamaguči), “Parallel Mothers” (režisors Pedro Almodovars), “C’mon C’mon” (režisors Maiks Millss), “Triangle of Sadness” (režisors Rūbens Estlunds) un daudzām citām. Dzimusi 1982. gadā, jau 17 gadus strādā kinonozarē, specializējusies mārketinga un izplatīšanas stratēģijā. Savu karjeru viņa sāka Varšavas kinofestivālā kā viesu uzņemšanas dienesta vadītāja, vēlāk, strādājot uzņēmumā “Mañana”, pievērsās filmu izplatīšanai kinoteātros. “Mañana” ir Varšavā bāzēts filmu izplatīšanas uzņēmums, kurš izplata galvenokārt Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā tapušas filmas. Viņa bija atbildīga par daudzu apbalvotu filmu mārketinga stratēģijām, kā arī par vairāku īpašu pasākumu, piemēram, Spānijas kino nedēļas, pasaules filmu festivāla “Ale Kino” un Latīņamerikas filmu festivāla, plānošanu un rīkošanu. 2022. gadā Katažina izveidoja jaunu festivālu “Konfrontacje Filmowe” (“Filmu konfrontācijas”). Festivālā tika izrādīta ekskluzīva nākamās sezonas interesantāko filmu izlase. Filmas tika izrādītas 24 nekomerciālos kinoteātros 18 Polijas pilsētās. Katažina dedzīgi atbalsta nekomerciālo kino un dažu pēdējo gadu laikā ir meklējusi jaunus veidus, kā veicināt nekomerciālā kino izrādīšanu kinoteātros. Viņa likusi lietā jau zināmus un pārbaudītus paņēmienus (sadarbību ar zīmoliem, iestādēm un privātpersonām un īpašus pasākumus kinoteātros) un mūsdienīgu, analītisku un uz datiem balstītu pieeju.

Atgriezties pie žūrijass

Žoans Sala studējis audiovizuālo komunikāciju un ieguvis reklāmas speciālista diplomu. Kopš 2008. gada viņš strādā pieprasījumvideo (VOD) platformā “FilmIn” un patlaban ir tās līdzpriekšsēdētājs, programmu veidotājs un vadošais redaktors. 2010. gadā Žoans bija “FilmIn” jaunizveidotā festivāla “Atlántida Mallorca Film Fest” direktora vietnieks un programmu veidotājs. Kopš 2020. gada viņš ir arī Velvas iberoamerikāņu kinofestivāla programmu veidotājs un kā talantu meklētājs darbojas Hihonas starptautiskajā kinofestivālā. Viņš strādā arī par pasniedzēju vairākās universitātēs un kinoskolās.

Atgriezties pie žūrijass

Saule Savanevičūte ir LUX skatītāju balvas un “27 Times Cinema” vēstniece Lietuvā. Patlaban viņa studē Viļņas Universitātes filozofijas bakalaura studiju programmā un filozofisko uztveri apvieno ar vizuālajām teorijām, kino filozofiju un feminisma teorijām. Viņas daudzveidīgā starpdisciplinārā mākslinieciskā prakse un personīgie projekti, kā arī profesionālā pieredze, kas gūta, strādājot starptautiskos kultūras festivālos un laikmetīgās mākslas iestādēs, viņu vēl vairāk ir satuvinājusi ar kino pasauli. Kopš pievienošanās “27 Times Cinema” Saule ir piedalījusies dažādos kinofestivālos un sadarbojusies ar “Giornate degli Autori” (Venēcija, Itālija), “Kino Pavasaris” (Viļņa, Lietuva) un Reikjavīkas Starptautisko kinofestivālu (Reikjavīka, Islande).

Atgriezties pie žūrijass

Klaudija Tronjē studējusi salīdzinošo reliģioloģiju, jauno vācu literatūru, indoloģiju un mediju zinātni Marburgā, Vācijā. Pagājušā gadsimta 80. gados viņa dažādiem medijiem veidoja rakstus par filmām un 1990. gadā kļuva par ārštata darbinieci otrajā Vācijas telekanālā ZDF Maincā. Tur viņa strādāja “Das kleine Fernsehspiel” talantu departamentā un bija atbildīga par mākslas filmu, dokumentālo filmu un dažādu eksperimentāla formāta darbu pasūtīšanu. 2008. gadā viņa tika iecelta par “Das kleine Fernsehspiel” vadītāju. Strādājot ZDF, viņa pasūtīja daudzus valsts un starptautiskus audiovizuālus kopražojumus, tostarp vairākas Turcijas/Vācijas un citu ārvalstu izcelsmes filmu veidotāju filmas. Viņa izveidoja programmu, kas atbalsta filmu veidotājas sievietes, un ir viena no “SI STAR” balvas dibinātājām. Šo balvu piešķir režisorēm. Kopš 2021. gada 1. janvāra viņa strādā par Arte G.E.I.E. Kino, TV un seriālu nodaļas vadītāju. Viņa ir arī Arteprogrammas veidošanas konferences locekle un atbild par visu Arte un Arte TV rādīto mākslas raidījumu koordinēšanu, izvēli un programmas veidošanu.

Atgriezties pie žūrijass

Amitabam Vardhanam ir daudzveidīga profesionālā pieredze, kas gūta, strādājot vairākās valstīs, tostarp Indijā, ASV, Bulgārijā, Rumānijā, Serbijā, Apvienotajā Karalistē un Maķedonijā. Viņš ir sevi spilgti pierādījis, ar inovācijas, paplašināšanas un jaunu partnerību izveides palīdzību veicinot uzņēmējdarbības izaugsmi izklaides, patēriņa preču, pakalpojumu, viesmīlības un nekustamā īpašuma sektorā. Viņš ir izveidojis lielas, daudzfunkcionālas komandas un vadījis tās ceļā uz organizācijas mērķu sasniegšanu, izveidojis abpusēji izdevīgas stratēģiskas alianses ar dažādām ieinteresētajām personām un izstrādājis efektīvas mārketinga stratēģijas, kas uzlabo zīmola atpazīstamību un izaugsmi. Kopš 2010. gada Amitabs ir “Cine Grand DV” direktors un izpilddirektors. Pirms tam kopš 2003. gada viņš bija “PVR Cinemas” (lielākais kinoteātru tīkls Indijā) izpilddirektors.

Atgriezties pie žūrijass

Nīderlandē dzimušais Mateiss Vauters Knols kopš 2021. gada ir Eiropas Kinoakadēmijas direktors. Viņš ir atbildīgs par Eiropas Kinoakadēmijas pārvaldību, vīzijas izstrādi un aktuālo un nākotnē iecerēto pasākumu plānošanu, tostarp par jaunu auditoriju piesaisti un kino izglītības projektiem, tam visam notiekot saistībā ar ikgadējo Eiropas kino mēnesi un “European Film Awards” balvu piešķiršanu.

Atgriezties pie žūrijass

Marija Silvija Gata strādā Eiropas Komisijas programmā “MEDIA” kopš 2003. gada. Viņas pārziņā ir programmas “MEDIA+” izvērtēšana un izplatīšanas atbalsts.

Kopš 2019. gada viņa uzrauga programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammas “MEDIA” (2021–2027) īstenošanu un strādā Eiropas kino mantojuma politikas jomā.

Atgriezties pie žūrijass

Fatima Džumera ir tīkla “Europa Cinemas” starptautisko attiecību un pasākumu vadītāja kopš 1993. gada. Viņa ir rīkojusi konferences, auditorijas piesaistīšanas programmas un inovācijas laboratorijas, kā arī veidojusi “Europa Cinemas Label” balvu. “Europa Cinemas” ir kinoteātru tīkls, kas atbalsta Eiropas filmu apriti ārpus to izcelsmes valsts, kā arī auditorijas piesaistīšanas pasākumus, galvenokārt tiecoties rosināt jauniešu interesi par Eiropas kino.

Tīklā ietilpst 1216 kinoteātri (ar kopskaitā 3131 kinozāli) 738 pilsētās 43 valstīs.

Atgriezties pie žūrijass