2022. gada LUX skatītāju balvas nominācija: Quo Vadis, Aida?, režisore Jasmila Žbaniča

2022. gada LUX skatītāju balvas nominācija: Quo Vadis, Aida?, režisore Jasmila Žbaniča

Pērnā gada 11. decembrī “European Film Awards” balvas piešķiršanas ceremonijā, ko publika varēja vērot tiešraidē no Berlīnes, tika paziņotas 2022. gada LUX skatītāju balvas finālam izraudzītās trīs filmas. Sacensībai par šo Eiropas mēroga skatītāju balvu Eiropas kino nozares pārstāvju žūrija izraudzījās Jasmilas Žbaničas jaunāko filmu “Quo Vadis, Aida?” (Bosnija un Hercegovina, Austrija, Rumānija, Francija, Nīderlande, Vācija, Polija, Norvēģija, Turcija), kura finālā startē līdzās Jonasa Poera Rasmusena režisētajai filmai “Bēgšana” (Dānija, Francija, Norvēģija, Zviedrija) un režisora Sebastiana Meizes darbam “Lielā brīvība” (Austrija, Vācija).

Žbaničas sirdi plosošais stāsts par ANO tulci, kura Bosnijas kara laikā cenšas paglābt savu ģimeni no Srebrenicas slaktiņa, ceremonijas gaitā plūca visvairāk lauru (sk. jaunumiem veltīto rubriku “Cineuropa” vietnē) — tā tika atzīta par labāko Eiropas filmu un saņēma balvu par labāko režiju, savukārt galvenās varones Aīdas atveidotāja Jasna Duričiča par savu spožo aktiermeistarību ieguva balvu kā labākā Eiropas aktrise. Filma pirmo reizi tika izrādīta 77. Venēcijas kinofestivāla konkursa programmā un kopš tā laika guvusi vairākas godalgas dažādos nozīmīgos starptautiskos kinofestivālos, piemēram, Lezarkā, Arrasā, Gēteborgā un Roterdamas starptautiskajā kinofestivālā. Aizvadītajā gadā Bosnija un Hercegovina to izvirzīja “Oskara” nominācijai kategorijā “Labākā ārzemju filma”.

Bosniešu režisore ar kara tēmu strādājusi jau iepriekš — viņas pārliecinošie pētījumi par kara radītajām traumām bijušās Dienvidslāvijas valstīs aizsākās jau filmā “Grbavica”, ar kuru režisore debitēja spēlfilmu žanrā un kura 2006. gadā saņēma “Zelta lāci” Berlīnes kinofestivālā “Berlinale”. Žbaničas stāsts par Srebrenicas genocīdu liek paraudzīties atpakaļ uz vienu no drūmākajām Eiropas pēdējo gadu vēstures lappusēm. Jau ar pirmajiem filmas kadriem skatītājs tiek iemests drudžainā, nervus sasprindzinošā skrējienā pret laiku, notikumiem risinoties ANO bāzē 1995. gadā īsu brīdi pēc tam, kad pilsētā ienākusi serbu armija. Precīzi aprēķinātais temps un emocionālais vēstījums padara filmu neiedomājami saistošu, kaut traģiskais iznākums ir zināms jau pašā sākumā. Citējot režisori, “cilvēkam ir raksturīgi nekad nezaudēt cerību, pat visbaismīgākajās situācijās. [...] Pat zinot, kas beigās notiks, cilvēki joprojām turpina cerēt.” (Pilns intervijas teksts lasāms šeit.)

Uz filmas notikumiem skatītājs raugās ar Aīdas acīm. Apņēmīgā, enerģiskā Aīda, kas savulaik strādājusi par skolotāju, kara laikā kļuvusi par tulci ANO bāzē. Viņa diendienā ir līdzās tiem, kam ir vara, dzird viņu telefonsarunas un piedalās sanāksmēs, kurās tiek lemts tūkstošiem cilvēku — arī viņas vīra un dēlu — liktenis. Citējot režisori, šī ir “filma par sievietes izmisīgo vēlmi glābt savu ģimeni neizmērojami sarežģītā situācijā”. Saņemot Eiropas Kinoakadēmijas balvu, režisore pauda, ka filma veltīta visām Srebrenicas sievietēm un mātēm, “kuras spēja rast ceļu uz miera atdzimšanu drupās sagrautā valstī”. Žbaniča arī cer iedvesmot citas sievietes, kas nesen sākušas darboties kino režijā, nākt klajā ar saviem stāstiem.

Balsojums par filmām norit vietnē www.luxaward.eu līdz 2022. gada 25. maijam.