LUX žūrijas sastāvā darbojas producenti, izplatītāji, kinoteātru pārstāvji, kinofestivālu direktori un kinokritiķi, kā arī Eiropas Padomes kultūras atbalsta fonda “Eurimages” pārstāvis.
Žūrijas darbā kā ex officio loceklis piedalās arī iepriekšējā gadā balvu ieguvušās filmas pārstāvis. Žūrijas darbā kā novērotājs piedalās Eiropas Komisijas programmas “Radošā Eiropa” pārstāvis.
LUX žūrijas goda priekšsēdētājs 2022. gadā ir EFA valdes priekšsēdētājs Maiks Daunijs.

Žūrijas sastāvu ik gadu apstiprina Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja.

Šeit var uzzināt vairāk par atlases procesu.

Mike Downey

Mike Downey

LUX Eiropas skatītāju kino balvas žūrijas goda priekšsēdētājs, Eiropas Kinoakadēmijas valdes priekšsēdētājs

Member of the LUX Selection Panel in 2021, 2022

Maiks Daunijs ir īru kino producents un aktīvists. 2000. gadā viņš nodibināja neatkarīgu producēšanas studiju “Film and Music Entertainment” (F&ME) ar mītnes vietu Dublinā un Londonā un līdz šim ir piedalījies teju 100 mākslas filmu veidošanā.

Savas salīdzinoši neilgās kinoproducenta karjeras laikā viņš ir strādājis kopā ar Pīteru Grīneveju, Agņešku Holandu, Džūljenu Templu, Pāvelu Pavļikovski, Andžeju Jakimovski, Juraju Jakubisko, Fridriku Toru Fridriksonu, Mišelu Franko un Stīvenu Doldriju, kā arī ar daudziem citiem režisoriem no teju visas Eiropas, kā arī no Dienvidamerikas, Āfrikas un Indijas.

Pie viņa nesenākajiem kinodarbiem jāmin projekti, kas tapuši kopā ar tādiem ievērojamiem rakstniekiem kā Džeimss Elrojs, mūžībā aizgājušais Ginters Grass, Tomass Kenilijs (“Šindlera saraksts”) un Kolms Tobīns. Viņš ir sadarbojies arī ar filmas “Ida” scenāristi Rebeku Lenkeviču, VICE Group dibinātāju un izpilddirektoru Šeinu Smitu, kā arī ar tik atšķirīgiem režisoriem kā Folkers Šlendorfs, Mozens Mahmalbafs un Džūljens Templs.

M. Daunija producētās filmas ne vien daudzkārt bijušas komerciāli veiksmīgas, bet arī saņēmušas kopumā vairāk nekā 250 balvu vairumā nozīmīgāko kinofestivālu, tai skaitā Kannu, Berlīnes, Toronto, Sandānsas, Sansebastjanas, Tokijas un daudzos citos festivālos.

M. Daunijs jau gandrīz 20 gadus ir Eiropas Kinoakadēmijas valdes loceklis un 2020. gadā kļuva par tās priekšsēdētāju (pēc sešiem gadiem priekšsēdētāja vietnieka amatā), tādējādi darbojoties kopā gan ar bijušo Kinoakadēmijas prezidentu Vimu Vendersu, gan pašreizējo prezidenti Agņešku Holandu. 2006. gadā M. Dauniju ievēlēja Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmijas (BAFTA) padomē un 2008. gadā — BAFTA Kino komitejā. M. Daunijs ir arī White Ribbon Alliance pilnvarotais. Tā ir liela pasaules mēroga organizācija, kuras mērķis ir samazināt mirstību dzemdību laikā jaunattīstības valstīs. Viņš ir darbojies vairāk nekā 20 starptautiskās žūrijās kinofestivālos visā pasaulē, tai skaitā Sarajevas kinofestivālā, Riodežaneiro starptautiskajā kinofestivālā, Kotbusas starptautiskajā kinofestivālā, Varšavas starptautiskajā kinofestivālā, Stambulas kinofestivālā, Monreālas starptautiskajā kinofestivālā, Motovunas kinofestivālā, Sofijas starptautiskajā kinofestivālā, Transilvānijas starptautiskajā kinofestivālā, Krakovas starptautiskajā kinofestivālā un Zagrebas starptautiskajā kinofestivālā, kur 2009. gadā tika sarīkota viņa F&ME studijā tapušo darbu retrospekcija. 2014. gadā Fortloderdeilas starptautiskajā kinofestivālā viņu atzina par “desmitgades producentu” — iepriekš šis pagodinājums ticis piešķirts Edam Presmanam un Robertam Evansam. M. Daunija producenta darbs ticis godināts arī 2015. gada Prāgas kinofestivālā.

2020. gadā Varvikas Universitāte, kas ir viņa pirmā alma mater, paziņoja par goda doktora titula (D. Litt.) piešķiršanu M. Daunijam par viņa mūža darbu un ieguldījumu Eiropas teātra un kino mākslā.

M. Daunija dzīve rit starp kārtējās filmas uzņemšanas laukumu un Notinghilu, Dublinu un Istru.

Bo ALFARO DECRETON

Bo ALFARO DECRETON

“27 TIMES CINEMA” (Beļģija)

Member of the LUX Selection Panel in 2022

Bo Alfaro Dekretona dzimusi Soļerā (Spānija) 1995. gadā un ieguvusi maģistra grādu salīdzinošajā modernajā literatūrā. Kopš 2019. gada viņa ir Ģentes kinofestivāla programmu komitejas locekle un šogad kā koordinatore sadarbojās arī ar Maļorkas kinofestivālu “Atlàntida”. Viņa darbojās 77. Venēcijas starptautiskā kinofestivāla sadaļas Giornate degli Autori žūrijā, kā arī ir iniciatīvas “27 Times Cinema” Beļģijas vēstniece. Bo Alfaro Dekretona arī māca ētiku, ir sadarbojusies vairākos starptautiskos teātra projektos un bieži raksta par kino dažādās Beļģijas platformās.

 

Diego APARICIO

Diego APARICIO

“27 TIMES CINEMA” (KIPRA)

Member of the LUX Selection Panel in 2022

1993. gadā dzimušais Djego Armando Aparisio ir festivāla “Queer Wave” dibinātājs un mākslinieciskais direktors. Tas ir LGBTIK+ tematikai veltīts kinofestivāls, kas notiek Kiprā. Festivāla mērķis ir radīt telpu LGBTIK+ filmām un māksliniekiem un palīdzēt dažādot vietējo kinokultūru. “Queer Wave” pirmoreiz noritēja tiešsaistē 2020. gada augustā, bet 2021. gada septembrī festivāls tika sarīkots otrreiz — šoreiz tikai klātienē — un ilga desmit dienas.

D. A. Aparisio ir pabeidzis Independent Cinema Office (Neatkarīgais kino birojs) programmu “Developing Your Film Festival” (“Izveido savu kinofestivālu”). Tās ir intensīvas mācības, ko vada vairāki pasaulē vadoši kinofestivālu profesionāļi. 2019. gadā viņš bija 10. īsfilmu festivāla “Watersprite” partnerību nodaļas vadītājs. D. A. Aparisio ir darbojies 2018. gada Venēcijas starptautiskā kinofestivāla sadaļas Giornate degli Autori oficiālajā žūrijā un piedalījies triju pēdējo Giornate filmu priekšatlasē.

Kopš 2019. gada septembra viņš ir strādājis par producenta palīgu četrās Kipras kompānijas “AMP Filmworks” starptautiskā kopražojuma filmās: “Sous Le Ciel d’Alice” (Kannu kinofestivāla Kritiķu nedēļa, 2020), “Patchwork” (Karlovi Vari starptautiskais kinofestivāls, 2021), “Tel Aviv – Beirut” (pēcproducēšana) and “Embryo Larva Butterfly” (pēcproducēšana).

Par darbu saistībā ar festivālu “Queer Wave” D. A. Aparisio kā viens no 20 finālistiem, kuri izraudzīti no 1000 kandidātiem 43 valstīs, pretendē uz Sadraudzības valstu jaunatnes balvu. Viņš ir viens no 13 locekļiem šā gada LUX skatītāju balvas atlases komitejā. Balvu kopīgi pasniedz Eiropas Parlaments un Eiropas Kinoakadēmija.

Londonas Impērijas koledžā studējušais D. A. Aparisio fizikas vietā ir izvēlējies savu mīlestību — kino. Profesionālā ziņā viņu interesē gan kinofestivāli, gan filmu uzņemšana.

Ditte Daugbjerg Christensen

Ditte Daugbjerg Christensen

Kinoteātra “Øst for Paradis” rīkotājdirektore un izplatīšanas nodaļas vadītāja

Member of the LUX Selection Panel in 2018, 2019, 2021, 2022

Dite Daugbjerga Kristensena savu lielo mīlestību pret filmām un kino ir mantojusi no tēva. Viņa uzauga, skatoties filmas tēva kinoteātros, bet, kad vēl bija pārāk maza, lai vērotu uz ekrāna notiekošo, meklēja pazaudētus niekus zem kinoteātra krēsliem. Ģimenes ceļojumi bieži nozīmēja Eiropas kinofestivālu apmeklējumu — no Gēteborgas līdz Kannām —, jo filmu imports un izplatīšana ieņēma aizvien nozīmīgāku vietu viņas tēva uzņēmumā. Gan bērnībā, gan vēlāk, studējot arhitektūru, viņa strādāja kinoteātrī, gan pārdodot biļetes un tirgojot kafiju, gan laiku pa laikam veidojot plakātus izrādāmajām filmām. Turklāt viņa uz gadu pārtrauca studijas, lai veltītu laiku nacionālā Francijas filmu festivāla koordinēšanai, vienlaikus strādājot kino administrācijā. Vēlāk D. Daugbjerga Kristensena atkal atgriezās augstskolā un pabeidza studijas, taču pēc vairākiem gadiem arhitektes profesijā visbeidzot nolēma pievienoties māsai, lai kopā pārņemtu tēva nekomerciālo kinoteātri un mākslas filmu izplatīšanas uzņēmumu “Øst for Paradis”. Kopš 2010. gada viņa ir tā līdzdirektores un izplatīšanas nodaļas vadītājas amatā.

Arhitektes prasmes viņai noder joprojām, jo D. Daugbjerga Kristensena ir arī bijusi atbildīga par kinoteātra pamatīgu pārveidošanu un paplašināšanu, to padarot par Dānijā lielāko nekomerciālo kinoteātri ar septiņām kinozālēm.

Ana DAVID

Ana DAVID

Bataļas kinocentra kuratore un Berlināles sadaļas “Panorāma” konsultatīvās padomes locekle

Member of the LUX Selection Panel in 2022

Ana Davida veido filmu programmas un galvenokārt strādā Portu un Berlīnē. Nesen viņa iecelta par kuratori jaunā sabiedriskā struktūrā — Bataļas kinocentrā Portu, kuram darbība jāuzsāk 2022. gadā. Kopš 2018. gada viņa ir arī Berlināles sadaļas “Panorāma” konsultatīvās padomes locekle. Iepriekš A. Davida strādājusi pie IndieLisboa, Bervikas kino un mediju mākslas festivāla, BFI Londonas kinofestivāla un starptautiskā kinofestivāla Queer Lisboa filmu programmām, turklāt pēdējā minētajā — kā līdzdirektore. A. Davida strādājusi arī Portugal Film (Portugāles kino aģentūra), Lisbon Docs (starptautisks finansēšanas un kopražošanas forums) un Festival Scope.

Gaia FURRER

Gaia FURRER

Giornate Degli Autori mākslinieciskā direktore

Member of the LUX Selection Panel in 2022

Gaja Furera ir dzimusi 1975. gadā un studējusi kino vēsturi Romas Universitātē La Sapienza. Valsts un starptautisko projektu kuratores amatā viņa ir sadarbojusies ar Film Italia — valsts aģentūru, kas atbild par Itālijas kino popularizēšanu ārvalstīs. G. Furera producējusi vairākas īsfilmas un vienu mākslas filmu, kā arī veidojusi vairāku kinofestivālu programmu un tos konsultējusi. Kopš 2004. gada viņa bijusi festivāla Noir in Festival programmu nodaļas vadītāja. 2020. gadā G. Furera, kas strādā Giornate degli Autori jau kopš paša pirmā festivāla (sākumā kā programmu veidotāja un vēlāk — programmu nodaļas vadītāja), tika iecelta par tā jauno māksliniecisko direktori.

Jonas HOLMBERG

Jonas HOLMBERG

Gēteborgas starptautiskā kinofestivāla mākslinieciskais direktors

Member of the LUX Selection Panel in 2022

Jonass Holmbergs kopš 2014. gada ir Gēteborgas kinofestivāla mākslinieciskais direktors. Tas ir vadošais Skandināvijas kinofestivāls, kā arī mītnesvieta gan straumēšanas pakalpojumam “Draken Film”, gan Ziemeļvalstu kino tirgus nozares centram Nordic Film Market. Balstoties kinokritikas jomā gūtajā pieredzē, 2007. gadā J. Holmbergs nodibināja kino žurnālu “FLM” un regulāri raksta par kino laikrakstā “Expressen”.

Christophe Leparc

Christophe Leparc

Kannu kinofestivāla sadaļas “Režisoru nedēļas” (Quinzaine des Réalisateurs) rīkotājdirektors un Monpeljē (Francija) Vidusjūras kinofestivāla “Cinemed” direktors

Member of the LUX Selection Panel in 2011, 2012, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2021, 2022

Kristofs Leparks ir bijis iesaistīts Kannu kinofestivāla organizēšanā un filmu atlasē kopš 1991. gada. No 2008. gada K. Leparks, kurš līdz tam strādāja festivāla sadaļā “Kritiķu nedēļa”, darbojas sadaļā “Režisoru nedēļas”, meklējot jaunus režijas talantus. Viņš ir arī Monpeljē Vidusjūras kinofestivāla “Cinemed” direktors.

“Manā skatījumā LUX balva apvieno divus vērtīgus aspektus: uzsvaru uz Eiropas kino dinamismu un spēju to popularizēt visā Eiropā. Tā ir arī iespēja veicināt Parlamenta deputātu izpratni par to, cik svarīgs ir kino. To ir vērts attīstīt.”

Alexander NANAU

Alexander NANAU

LUX SKATĪTĀJU BALVAS ieguvējs 2021. gadā, producents un kinorežisors

Member of the LUX Selection Panel in 2022

1979. gadā dzimušais un Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominētais Aleksandrs Nanau ir vācu un rumāņu izcelsmes kinorežisors.

Viņa dokumentālā filma “The World According the Ion B.” (2009), kuras pirmizrāde notika Nionas festivālā “Visions du Réel”, 2010. gadā saņēma starptautisko Emmy balvu. A. Nanau dokumentālā filma “Toto un viņa māsas” (2014), kas pirmoreiz tika izrādīta Sansebastjanas starptautiskajā kinofestivālā, 2015. gadā tika izvirzīta Eiropas Kinoakadēmijas balvai. A. Nanau ir Afganistānā uzņemtās un 2017. gada Kannu kinofestivāla sadaļā “Režisoru nedēļas” pirmizrādi piedzīvojušās Francijas/Vācijas dokumentālās filmas “Nothingwood” (režisore Sonja Kronlunde) kinooperators.

Viņa jaunākā pilnmetrāžas dokumentālā filma “Kolektīvs” (2019) kā viena no oficiālajā atlasē iekļautajām filmām pirmoreiz tika demonstrēta Venēcijas starptautiskā kinofestivāla ārpuskonkursa skatē. Tā izrādīta arī 2019. gada Toronto starptautiskajā kinofestivālā un 2020. gada Sandānsas kinofestivāla sadaļā “Spotlight”. Filma “Kolektīvs” ir iekļauta visos nozīmīgākajos 2020. gada desmit labāko filmu sarakstos un ir pirmā Rumānijas filma, kas tikusi izvirzīta “Oskara” balvai. Starp filmai piešķirtajiem apbalvojumiem jāmin Eiropas kinobalva par labāko dokumentālo filmu 2020. gadā. Filma nominēta arī 2021. gada BAFTA balvai. “Kolektīvs” ir tikai otrā dokumentālā filma “Oskara” balvas vēsturē, kas nominēta divkārši — gan labākās ārvalstu filmas kategorijā (Rumānijas pieteikums), gan labākās dokumentālās filmas kategorijā.

Filma saņēmusi 2021. gada LUX skatītāju balvu.

A. Nanau pasniedz vairākās starptautiskās kinoskolās un kinomākslas laboratorijās.

Susan Newman-Baudais

Susan Newman-Baudais

Eiropas Padomes kultūras atbalsta fonda “Eurimages” kopražojumu programmas vadītāja (Īrija)

Member of the LUX Selection Panel in 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2021, 2022

“Eurimages” ir Eiropas Padomes atbalsta fonds filmu kopražojumiem. Sūzena Ņūmena-Bodē ir tā kopražojumu programmas vadītāja un atbild par fonda galvenās atbalsta shēmas koordinēšanu. S. Ņūmenai-Bodē, kas absolvējusi uzņēmējdarbības studijas Dublinas Trīsvienības koledžā, ir plaša pieredze Apvienotās Karalistes televīzijas nozarē, un viņa ir strādājusi par specefektu producenti Londonā un pēcproducēšanas jomā Francijā. “Eurimages” darbinieku pulkam viņa pievienojās no Eiropas Audiovizuālās observatorijas, kur nodarbojās ar tirgus izpēti un analīzi, specializējoties valsts nodrošinātajā kino finansējumā, kā arī koordinēja Eiropas Kinoaģentūru pētniecības tīklu. S. Ņūmena-Bodē ir autore daudziem pētījumiem un ziņojumiem par dažādiem Eiropas kino nozares aspektiem.

Alessandro RAJA

Alessandro RAJA

Festival Scope dibinātājs (Eiropa/Itālija/Francija)

Member of the LUX Selection Panel in 2022

Alesandro Raja ir kino profesionālis, kurš pamatā darbojas Parīzē, un 2010. gadā darbību sākušā Festival Scope dibinātājs.

Pēc uzņēmējdarbības studijām Milānas Bokoni universitātē A. Raja ir strādājis dažādās kino nozares jomās, sākot no starptautiskās pārdošanas un iegādes (“Celluloid Dreams” Parīzē no 2005. gada līdz 2009. gadam un “Coproduction Office” Parīzē 2004. gadā) un beidzot ar izplatīšanu (“Artificial Eye” Londonā no 2000. gada līdz 2003. gadam) un izrādīšanu (“Everyman” Londonā no 1999. gada līdz 2000. gadam). Kopš 2012. gada viņš ir iesaistīts arī Sarajevas kinofestivāla programmas atlasē.

Eva SANGIORGI

Eva SANGIORGI

Vīnes kinofestivāla mākslinieciskā direktore

Member of the LUX Selection Panel in 2022

Eva Sandžordži ir rakstniece un programmu veidotāja un strādā Vīnē.

Viņa ir sadarbojusies ar dažādiem festivāliem Latīņamerikā un dibinājusi Mehiko kinofestivālu El Festival Internacional de Cine UNAM, kuru vadīja līdz 2018. gadam. Viņa ir strādājusi arī filmu izplatīšanā un producēšanā, kā arī televīzijā. E. Sandžordži bija iniciatore Meksikas Nacionālās autonomās universitātes publikācijām par mūsdienu kino un to koordinatore un joprojām interesējas par šo jomu.

Šobrīd viņa ir Vīnes starptautiskā kinofestivāla jeb Viennāles mākslinieciskā direktore.

Lenka TYRPAKOVA

Lenka TYRPAKOVA

Karlovi Vari starptautiskā kinofestivāla filmu programmas veidotāja

Member of the LUX Selection Panel in 2022

Lenka Tirpakova ir dzimusi Prāgā. Viņa beigusi Kārļa Universitātes Filozofijas un mākslas fakultāti, kur studēja krievu un ukraiņu valodu. Vēlāk L. Tirpakova pievērsās Krievijas un Austrumeiropas studijām Sociālo zinātņu fakultātē. 2005. gadā viņa pievienojās Karlovi Vari starptautiskā kinofestivāla komandai un kopš tā laika strādā tā programmu nodaļā. Viņa ir atlases komitejas locekle un veido festivāla sadaļas “East of the West” konkursa programmu, kurā uzmanība pievērsta Centrāleiropas un Austrumeiropas, Turcijas, Grieķijas un Tuvo Austrumu režisoru pirmajām un otrajām filmām. L. Tirpakova piedalās arī Karlovi Vari festivāla platformas “Eastern Promises” projektu atlasē. Kopš 2008. gada viņa ir strādājusi arī pie Prāgas īsfilmu festivāla un vairāku citu festivālu programmām. Turklāt L. Tirpakova palīdz atklāt talantus MIDPOINT institūta uzdevumā.

 

Fatima Djoumer

Fatima Djoumer

Novērotāja

Member of the LUX Selection Panel in 2007, 2008, 2009, 2010, 2011, 2012, 2013, 2014, 2015, 2021, 2022

Fatima Džumera pievienojās “Europa Cinemas” tīklam 1993. gadā. Viņa ir tā starptautisko attiecību un pasākumu vadītāja un organizē tīkla konferences, auditorijas piesaistīšanas programmas un inovācijas laboratorijas un koordinē “Europa Cinemas” zīmi. “Europa Cinemas” ir kinoteātru tīkls, kas atbalsta Eiropas filmu apriti ārpus to izcelsmes valsts un auditorijas piesaistīšanas pasākumus ar mērķi veicināt jauno skatītāju interesi par Eiropas kino. Tīklā ietilpst 1216 kinoteātri (ar kopskaitā 3131 kinozāli) 738 pilsētās 43 valstīs.

“Jaunā LUX skatītāju balva ļaus iesaistīt un piesaistīt plašāku Eiropas skatītāju loku, tostarp ar “Europa Cinemas” kinoteātru palīdzību visā mūsu kontinentā. Lepojamies ar to, ka esam Eiropas Parlamenta partneri kopš LUX balvas izveides!”

Maria Silvia Gatta

Maria Silvia Gatta

Novērotāja

Member of the LUX Selection Panel in 2021, 2022

Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts, programma “Radošā Eiropa”